Skatīties nevis uz to, ko nevar, bet uz to, ko var: LNSO fonda projektā diskutē par vienlīdzīgu iespēju radīšanu bērniem ar īpašām vajadzībām

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds (LNSO fonds) bērnu un jauniešu integrācijas programmas ietvaros sācis diskusiju ciklu par atvērtas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu, aicinot dažādu jomu pārstāvjus dalīties pieredzē un piedāvāt risinājumus, kā nodrošināt vienlīdzīgas līdzdarbošanās iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Diskusijas “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un mākslas aktivitātes” mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par iekļaujošas vides principiem un veidot ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu bērniem ar īpašām vajadzībām vienlīdzīgas iespējas nevis vienkārši piedalīties, bet līdzdarboties kā sabiedriskajā, tā kultūras dzīvē. Diskusija kalpo kā platforma ideju, pieredzes un risinājumu apmaiņai, kas veicina pāriešanu no pielāgošanas pieejas uz domāšanas maiņu, veidojot sabiedrību, kurā dažādība tiek uztverta kā vērtība, nevis trūkums.

Diskusijā savu redzējumu un pieredzi pauda eksperti: aktieris un koncertuzveduma “Japānas pasaka” dalībnieks Andris Keišs, Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas vadītāja Ieva Altrofa, bērnu psihiatre un Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Liene Vītola, kā arī fonda “Nāc līdzās!” valdes priekšsēdētāja un Integratīvā mākslas festivāla “Nāc līdzās!” veidotāja Sarma Freiberga.

Diskusijas moderatore, sociālā darba praktiķe un pētniece, Centra MARTA vadītāja Liepājā, lektore un atkarību, vardarbības un dzimumu līdztiesības jomu eksperte Madara Lapsa skaidroja: “Bērni ar īpašām vajadzībām mums māca skatīties nevis uz to, ko nevar, bet uz to, ko var. Viņi paplašina mūsu redzeslauku un liek pārdomāt, ko patiesībā nozīmē iekļaušana – nevis pielāgot citus, bet paplašināt pašiem sevi. Tieši šādi brīži rada sabiedrību, kurā katrs bērns jūtas vajadzīgs, nevis tikai pieņemts.”

Secināts, ka būtiskākais ir ļaut bērniem vienkārši būt un darboties – tās ir viņu tiesības, un mūsu kā sabiedrības pienākums ir neierobežot šo tiesību izmantošanu. Īpašas vajadzības nereti tiek uztvertas kā ierobežojums, bet dažādība ir resurss un vērtība – iespēja mācīties, radīt . Projekts “Japānas pasaka” ir apliecinājums tam, ka bērni ar īpašām vajadzībām spēj sasniegt daudz vairāk nekā pierasts domāt, ja vien tiek dota iespēja. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka iekļaušana nav pielāgošana vai nošķiršana; tā ir pieņemšana un sadarbība; nevis skaisti formulēti noteikumi, bet rīcība, kas dzimst no attieksmes maiņas – tur arī ir īstais sākums.

Vairāki klātesošie arī norādīja uz nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm un  sociālajiem dienestiem. Kāda no klausītājām skaidroja – “reizēm pazūd entuziasms, jo liekas – esmu vienīgā, kam rūp, bet, saņemot aicinājumu piedalīties šādos projektos, atmostas cerība, ka tomēr ir vēl cilvēki, kuri iestājas par vienu mērķi”.

Lai nodrošinātu, ka vienlīdzīgas līdzdalības iespējas kļūst par normu, nepieciešama mērķtiecīga pieeja un visas sabiedrības iesaistīšanās. Diskusijas šajā procesā ir ļoti vērtīga platforma, jo tās ne tikai ļauj dalīties pieredzē un uzzināt par efektīviem piemēriem, bet arī veicina kopīgu izpratni par to, kā katrs no mums – neatkarīgi no tā, vai esam vecāki, skolotāji, sociālie darbinieki, kultūras un izglītības iestāžu pārstāvji vai pašvaldību darbinieki – varam veicināt bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā. Jau pēc pirmās diskusijas ir iezīmējušies virzieni, kuros kopīgiem spēkiem varam strādāt.

Pirmo diskusiju apmeklēja 35 skolotāji, sociālie darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Rīgas reģiona, savukārt koncertuzvedumu “Japānas pasaka” noskatījās teju 400 viesu – gan skolēni, gan diskusijas dalībnieki. Tā bija brīnišķīga iespēja vērot, kā vienlīdzīgas līdzdalības principi tiek īstenoti praksē. Šis koncertuzvedums ir skaists piemērs, kā profesionāli mūziķi un aktieris Andris Keišs mijiedarbojas ar Rīgas 1. pamatskolas-attīstības centra ritma grupas bērniem – katrs izcili pilda savu lomu, un kopīgais rezultāts ir unikāls tieši tāpēc, ka ikvienam dalībniekam ir iespēja piedalīties, būt radošam un darīt to, kas sagādā prieku!

Šā gada 8. decembrī koncertuzvedums “Japānas pasaka” un ekspertu diskusija notiks arī Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. 2026. gadā projekta aktivitātes plānotas Liepājā, Jelgavā un Rēzeknē.